Koncerts “Manai dzimtenei” 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē būs īpašs kopdziedāšanas notikums, kurā vienosies tūkstošiem dziedātāju un skatītāju no Latvijas un visas pasaules. Koncertā piedalīsies vairāk nekā 200 kori ar vairāk nekā 6000 dziedātājiem, kā arī iemīļoti solisti un aktieri.
Programmas centrā – Raimonda Paula melodijas, kuras zina un mīl daudzi, un kurām koncertā varēs dziedāt līdzi arī skatītāji. Mežaparka estrādē skanēs tādas dziesmas kā “Rozes gars”, “Svētvakars”, “Pērļu zvejnieks”, “Manai dzimtenei”, “Es nāku no mazas tautas”, “Sanāciet, sadziediet” un citas. Kopā vairāk nekā 30 skaņdarbi, kas vieno dažādu paaudžu klausītājus un rada piederības sajūtu.
Koncertā piedalīsies Edgars Ošleja, Aleksandrs Antoņenko, Uģis Roze, Rūta Dūduma, Andris Ērglis, Inga Šļubovska-Kancēviča, Annija Putniņa, Juris Jope, Mārtiņš Šmaukstelis, Asnāte un Aurēlija Rancānes, kā arī aktieri Andris Bērziņš, Juris Hiršs un Beāte Megija Baranovska. Īpašu noskaņu radīs iespēja skatītājiem ne tikai klausīties, bet arī aktīvi piedalīties – dziedot līdzi kopā ar koriem un solistiem.
Pēc koncerta – sadziedāšanās nakts ar dziedātāju un skatītāju iepriekš izvēlētām dziesmām.
Dziesmu “Manai dzimtenei” dzejnieks Jānis Peters un komponists Raimonds Pauls 1972. gadā radīja kā veltījumu Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku simtgadei, un sākotnēji koncertos visā Latvijā to izpildīja ansambļa “Modo” solisti Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Dziesma guva lielus panākumus, un pēc diriģenta Imanta Kokara aicinājuma tā tika pārveidota korim un iekļauta simtgades Dziesmu svētku repertuārā. Taču Jāņa Petera tam laikam divdomīgo dzejas rindu noskaņa un Raimonda Paula melodijas spēks pastāvošās iekārtas kultūras dzīves vadītājiem šķita bīstami dumpiniecisks, līdz ar to dziesma tika izsvītrota no 1973. gada Dziesmu svētkos atskaņojamo dziesmu saraksta.
Dziesmu svētkos pirmo reizi “Manai dzimtenei” izskanēja 1977. gadā virsdiriģenta Jāņa Dūmiņa vadībā, un turpmāk dziesma skanējusi visu Dziesmu svētku koncertu noslēgumā, kļūstot par vārdā nenosauktu tautas pašapziņas apliecinājuma simbolu. Tomērarī pēc neatkarības atgūšanas, kad nekādas padomju cenzūras vairs nebija, kādam dziesmas “Manai dzimtenei” saturs un popularitāte bija traucējoša. Tā neskanēja arī 1993., 2003. un 2013. gada Dziesmu svētkos, radot neizpratni un sarūgtinājumu daudzu tūkstošu dziedātāju un klausītāju sirdīs.
Šajos svētkos “Manai dzimtenei“ skanēs, un līdzās tai – arī citas Maestro dziesmas.
Koncerta mākslinieciskais vadītājs Jānis Ķirsis: “Dziesmu svētkos “Manai Dzimtenei” mēs cildināsim Maestro un viņa mūziku, kas pāri laikiem kļuvusi par mūsu identitātes atspulgu. Esmu patiesi laimīgs, ka varu būt klātesošs svētku veidošanā, un aicinu ikvienu Maestro mūzikas mīļotāju pievienoties kopkorim, lai kopā radītu īpašus svētkus!”
Koncerta režisore Dita Lūriņa: “Viņa piesitienu taustiņiem nakts vidū atpazīs arī tie, kam notis ir tikai bumbulīši ar kātiņiem. Vibrējoša, mutuļojoša enerģija, kas nekad neapstājas, tai nekad nav miera, tā mūžam raujas uz priekšu, neviena uzvara nav iemesls apstāties.”
Mēs priecājamies par jūsu interesi un esam gatavi sniegt nepieciešamo informāciju un atbalstu mediju pārstāvjiem.
Godātie koncerta „Manai dzimtenei” apmeklētāji!
Pateicamies, ka izvēlējāties apmeklēt koncertu!
Ja pasākuma laikā esat kaut ko nozaudējuši, lūdzu, sūtiet informāciju uz e‑pasta adresi birojs@manaidzimtenei.lv, norādot:
Visas teritorijas uzkopšana tiks pabeigta 2026. gada 16. jūlijā, un mēs jums atbildēsim pēc šī datuma.
Ar cieņu —
koncerta „Manai dzimtenei” rīkotāji
