Gatavojoties vērienīgajam koncertam “Manai dzimtenei”, kas 2026. gada 11. jūlijā pieskandinās Dziesmu svētku estrādi “Sidraba birzs”, dalībnieku sastāvam pievienojies Latvijā iemīļotais dziedātājs Andris Ērglis un Liepājas Zelta koris. Kopā ar lielo kopkori Andris Ērglis izpildīs dziesmas “Es nāku no mazas tautas” un “Kā senā dziesmā”, savukārt Liepājas Zelta koris būs viens no vadošajiem kolektīviem vienojošajā sadziedāšanās naktī.
Andris Ērglis atzīst, ka uzstāšanās tūkstošiem balsu kopkora priekšā sniedz neaprakstāmu enerģiju: “Kad tev aiz muguras ir tik daudz talantīgu cilvēku, mēs pulsējam vienā taktī. Es ar muguru jūtu katru dziedātāju un viņu izjūtas.” Šo īpašo kopības sajūtu mākslinieks izdziedās divās Maestro Raimonda Paula dziesmās, kurām ir dziļas saknes Latvijas mūzikas vēsturē.
Dziesmas “Es nāku no mazas tautas” vārdu autors ir dzejnieks Knuts Skujenieks, kura personīgais dzīvesgājums un represijās piedzīvotais sniedz dziļu vēstījumu par mūsu tautas sīkstumu un eksistenciālo spēku. Koncertā “Manai dzimtenei” kopkora un Andra Ērgļa izpildījumā tā iegūs jaunu aktualitāti. “Pirmo reizi šo dziesmu dziedāju pirms vairāk nekā desmit gadiem ar Smiltenes kori, un tas bija saviļņojošs atklājums,” atceras dziedātājs. “Es ticu, ka mirklis, kad šo dziesmu izpildīsim kopā ar tūkstošiem dziedātāju, būs patiesi īpašs.”
Dziesma “Kā senā dziesmā” ir viens no spilgtākajiem Raimonda Paula un dzejnieka Jāņa Petera sadarbības piemēriem. Pirmo reizi to plašākai publikai 1986. gadā konkursā “Jūrmala” izpildīja Igo kopā ar grupu “Remix”, iegūstot konkursa Grand Prix. Dziesma ar poētiskiem rudens un senās dziesmas tēliem ātri kļuva par 80. gadu popmūzikas hitu, iekļūstot “Mikrofona” aptauju virsotnēs. Šis skaņdarbs Andrim Ērglim ir personīgs goda jautājums. “Man ir milzīgs pagodinājums dziedāt šo dziesmu, jo Igo ir mans mīļākais dziedātājs. Esmu viņa dziesmas izpildījis arī iepriekš, un viņš pats pēc koncertiem ir zvanījis, sakot, ka tas bija labi,” stāsta Andris Ērglis.
Mākslinieks uzsver, ka šobrīd, kad sabiedrībā mēdz parādīties šķelšanās, tieši mūzika ir tā, kas palīdz rast vienotību: “Atcerēsimies barikāžu laiku – mūs neizglāba lodes, bet gan tas, ka cilvēki pie ugunskuriem dziedāja. Mūzika ir tauta, un tauta ir mūzika.” Šī pārliecība atspoguļojas arī Andra darbībā ar Liepājas Zelta kori – lai gan ceļš televīzijas šovā beidzās priekšlaicīgi, kolektīvs turpina darbu. Esošais posms māksliniekam ir īpaši nozīmīgs, jo tas sakrīt ar radošo pacēlumu – nupat izdotu paša komponētu albumu un aktīvu darbu studijā, gatavojot jaunu ierakstu kopā ar kori.
Koncerts “Manai dzimtenei” 11. jūlijā Dziesmu svētku estrādē solās būt viens no vasaras emocionālākajiem notikumiem, kur vairāk nekā 200 koru un 6000 dziedātāju kopkora centrā būs visiem zināmas un mīļas Raimonda Paula melodijas – no “Zied ievas Siguldā” līdz “Pērļu zvejniekam”. Režisores Ditas Lūriņas vadībā estrāde pārtaps vienā lielā kopkorī, kur klausītāji varēs dziedāt līdzi kopā ar tādiem māksliniekiem kā Aleksandrs Antoņenko, Uģis Roze, Rūta Dūduma, Andris Ērglis, Inga Šļubovska, Edgars Ošleja, Annija Putniņa, Juris Jope, Mārtiņš Šmaukstelis, Beāte Megija Baranovska, Juris Hiršs, Andris Bērziņš u. c. Programmu papildinās skatītāju izvēlētas dziesmas paplašinātā sadziedāšanās naktī, sniedzot iespēju sajust to vienotības spēku, ko spēj dot tikai kopīga dziedāšana Dziesmu svētku estrādē.
Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.
Plašāka informācija: manaidzimtenei.lv.